Saruna. Ceļš
Par Šandoru Ferenci (1873-1933)
1873. gada 7. jūlijā, Miškolcā (Ungārija) ir dzimis Šandors Ferenci, viens no izcilākajiem psihoanalīzes pamatlicējiem. Ferenci dramatiskais mūžs un viņa ieguldījums gan psihoanalīzes teorijā, gan tās klīniskajā praksē ir tik bagātīgs un pretrunīgs, ka to grūti ietvert īsu uzziņu rindkopās. Psihoanalītiķis Aksels Hofers (Hoffer, 1993) raksta par Z.Freida (1856–1939) un Š.Ferenci (1873–1933) ieguldījumu psihoanalīzes attīstībā šādi: “Ja Zigmunds Freids bija psihoanalīzes tēvs, tad māte bija Šandors Ferenci ... psihoanalīze zaudēja māti ... un kļuva par bērnu ar vienu vecāku”. Emanuels Bermans (Berman, 1996, 1999) atsaucoties uz šo citātu piebilst, ka, “šķiet, māte ir atgriezusies uz visiem laikiem”.
Lasīt vairākPar Annu Freidu
1895.g. 3. decembrī dzimusī Anna Freida (1895–1982) ir vienīgais no Z.Freida sešiem bērniem, kas pievērsies psihoanalīzei. Viņas zinātniskās intereses ir saistītas arī ar pedagoģiju un audzināšanas problemātiku. 20. gadsimta 20. gados Anna Freida līdz ar Melāniju Kleinu kļūst par bērnu psihoanalīzes pamatlicēju.
Lasīt vairākPirms 120 gadiem
1895.gadā, ap Ziemassvētku laiku Zigmunds Freids cenšas formulēt neirožu vispārīgās un specifiskās likumsakarības. Tolaik Freids izmanto kā vadlīniju savu pieņēmumu, ka psiholoģisku problēmu un "aizsardzības neirožu" cēlonis ir seksuāla rakstura pieredze pirmspubertātes vecumā.
Lasīt vairākVai nav vienalga, no kā ir nelabi?!
Tik ilgi, kamēr viss ir labi, par šo izteicienu var smieties. Sak, melnais humors... Bet, ja labi nav, tad joks kļūst nopietnība un retoriskais jautājums kļūst tiešs: ir vai nav vienalga?
Lasīt vairākPar Žanu Martēnu Šarko
1825. gada 29. novembrī ir dzimis slavenais neirologs Žans Martēns Šarko, kurš 1853.g. absolvējis Parīzes Universitāti, 1860.g. kļuvis par profesoru un 2 gadus pēc tam uzsācis darbu Salpetrjēras slimnīcā. Daudzo ārzemju studentu lokā, kas ieradās Salpetrjēras klīnikā apgūt neiroloģiju, bija arī Alfrēds Binē un jaunais Zigmunds Freids.
Lasīt vairāk