Saruna. Ceļš

Ietvars un Glezna

Kā sterila mēģene. Kā kinoekrāns. Kā ietvars gleznu gaidot...
Apmēram tā var raksturot katru psihoanalīzes sesiju - tās 45-50 minūtes, ko klients un analītiķis atkal un atkal pavada iepriekš norunātās tikšanās reizēs. Ja turpinām izteikties tik tēlaini, tad strādāt psihoanalīzē nozīmē, piemēram: maldīties zīmējot karti; runāt jebko, pasakot dziļāko; sapņot, lai redzētu īstenību; atminēties, kāpēc aizmirsts; meklēt ciešanu cēloņus, lai atrastu apslēptu mantu...

Tā var ilustrēt vienu psihoanalīzes paradoksu, vai pretstatu dimensiju, vai principu. Šī darba gaitā ir būtiski ievērot gan nemainīgu kārtību - tikšanos vietu, sākuma laiku un ilgumu; visu, kas nodrošina paredzamību un regularitāti - gan arī pretējo: atļaušanos sesiju laikā atcerēties, domāt, iztēloties, pārdzīvot jebko un jebkādā secībā, kā vien tas nāk prātā, un tikpat brīvi (“nesakarīgi”; “nerediģēti”, “necenzēti”) runāt par to. Brīvība un “nekārtība” drošā, psihoterapeitiskā situācijā ļauj pētīt dziļāko iekšējo kārtību.

Iekšpasaule psihoanalīzes skatījumā nav tikvien banāli šabloniska (sak, pulmonologs prot ārstēt plaušas, bet psihoanalītiķis - Edipa kompleksu), bet vēl jo vairāk neatkārtojama, un šis darbs vienmēr ietver neparedzamus atklājumus. Protams, katra sesija nebūt nav ne tik asociatīva, ne oriģināla. Pēc tam, kad bērnības un pusaudžu gadi pagājuši, būtiskas psihiskas izmaiņas nemēdz notikt vienlaikus bieži un strauji. Tomēr pastāv lielākas iespējas, ka tādas notiek psihoanalīzes ietvaros.

Kas kopīgs sterilai mēģenei ar gleznas rāmi? Varbūt jautājums ir lieks. Abi ir... tukši; un abi nozīmē gan precīzi ierobežotas, gan neierobežotas iespējas. Salīdzinājums ar mēģeni rāda zinātnei raksturīgo sistemātiskumu - tā teikt, pēc iespējas izslēdzot ārējos mainīgos faktorus var skaidrāk saskatīt likumsakarīgo (ja sesijas notiek vienā un tajā pašā laikā un vietā, tad vairāk iespējams, ka mana noskaņa šodienas sesijā izriet no manas personības, nevis no izmaiņas grafikā un iespaidiem jaunā kabinetā). Savukārt glezna ir klienta darbs sesijā, ko “ierāmē” tieši un tikai vieta un laiks. Iespējams, ka šodien man iznāk... hiperreālisms; abstrakcionisms; cits “-isms”; vai kaut kas vēl nekad un nekur neredzēts. Tas ir klienta varā.

Domājot par apzināto un neapzināto, varētu teikt tā: ja cenšamies būt patiesi pret sevi gleznojot redzamo, tad ātrāk vai vēlāk izdodas uzgleznot arī neredzamo.