Saruna. Ceļš

...Vai būsiet tik laipns un piebiedrosieties mums?

1902. gada novembrī Zigmunds Freids raksta Alfrēdam Ādleram šādu vēstuli: “Neliels kolēģu un piekritēju loks ir sagādājuši man patiesu prieku ar mājas apciemojumu pusdeviņos pēc vakariņām, lai apspriestu interesantus psiholoģijas un neiropatoloģijas jautājumus. [...] Vai būsiet tik laipns un piebiedrosieties mums?” Šajā grupā bija Vilhelms Štekels, Makss Kahans un Rūdolfs Reitlers, kuriem drīz pievienojās Ādlers. Sākotnējo ierosmi saietu rīkošanai izrādīja Vīnes ārsts Štekels, kurš pirms tam bija pie Freida psihoanalīzē. Saskaņā ar Freida uzturēto kārtību, ieguldījumu diskusijā deva visi dalībnieki; tika vilktas lozes ar vārdiem, un par izraudzīto tematu ikviens bija aicināts izteikties.

Jauni dalībnieki tika aicināti tikai ar visas grupas piekrišanu; izstājās tikai nedaudzi. Grupā, kas tolaik tika dēvēta par Trešdienu Psiholoģijas Sabiedrību, līdz 1906.g. bija 17 dalībnieku, tostarp gan analītiķi, gan nespeciālisti. Oto Ranks šajā gadā piekrita uzņemties dalības maksas ievākšanu un protokolēšanas pienākumus, jo diskusijas kļuva arvien sarežģītākas. Katrā apspriedē tika iekļauta referāta vai arī klīniska gadījuma prezentācija, diskusija par to un visbeidzot Freida kopsavilkums. Daži dalībnieki uzstājās ar sīkiem pārskatiem par savu psiholoģisko un seksuālo attīstību.

Līdz ar dalībnieku skaita pieaugumu uzrodas arī savstarpēji personiski uzbrukumi, aizbildinoties ar analītisku atklātību. 1908.g. Makss Grafs, “Mazā Hansa” tēvs (dēla attīstību Freids izskata 1909.g. rakstā “Piecgadīga zēna fobijas analīze”) izsaka nožēlu par grupas vienotības izzušanu. Diskusijās gan dzimst jaunas patiesības, gan izceļas asas vārdu apmaiņas. Daudzi dalībnieki vēlas atcelt tradīciju, ka sanāksmēs formulētās idejas tiek publiski piedēvētas visai grupai, nevis atzītas par iniciatora intelektuālu īpašumu. Freids ierosina situāciju mainīt paredzot katram dalībniekam šādas izvēles iespēju.

Freids cenšas domstarpības daudzmaz atrisināt un oficiāli paziņo par līdz tam neformālās Sabiedrības izbeigšanu, vienlaikus izveidojot jaunu grupu ar nosaukumu “Vīnes Psihoanalīzes Sabiedrība”. Saskaņā ar Alfrēda Ādlera ieteikumu, jaunie biedri tiek uzņemti nevis ar Freida ielūgumiem, bet aizklātas balsošanas kārtībā. Grupas struktūra tādējādi kļūst demokrātiskāka, savukārt diskusiju raksturs ir ciešāk saistīts ar topošo Grupas identitāti un vairs nav eklektisks, kā sākumā. Visvairāk tiek iztirzātas Freida psihoseksuālās teorijas.