Saruna. Ceļš

Par Annu Freidu

1895.g. 3. decembrī dzimusī Anna Freida (1895–1982) ir izcilā austriešu psihoanalītiķa Zigmunda Freida meita – vienīgais no viņa sešiem bērniem, kas pievērsies psihoanalīzei. Viņas zinātniskās intereses ir saistītas arī ar pedagoģiju un audzināšanas problemātiku. 20. gadsimta 20. gados Anna Freida līdz ar Melāniju Kleinu kļūst par bērnu psihoanalīzes pamatlicēju.

Annas Freidas bērnība un pusaudzes gadi vecāku ģimenē ir noritējuši izteikti emocionāli pretrunīgi un sarežģīti. Līdztekus mācībām licejā viņa ir pastāvīgi mācījusies no tēva un viņa kolēģiem, biežajiem viesiem Freidu mājās. 1915-1920 g. A.Freida ar izciliem panākumiem strādā savā kādreizējā licejā par skolotāju, bet 1923.g. uzsāk darbu ar bērniem psihoanalīzē. 1922. g. A.Freida kļūst par Vīnes Psihoanalīzes Sabiedrības biedri, uzstājoties šeit ar referātu “Fantāzijas un sapņi nomodā par pēršanu”. Kopš 1925.g. A.Freida pasniedz bērnu psihoanalīzes tehniku Vīnes Psihoanalīzes Institūtā, 1925-1934 g. ir Starptautiskās Psihoanalīzes Biedrības sekretāre, un 1935.g. kļūst Vīnes Psihoanalīzes Institūta direktore.

Psihoanalītiskās teorijas ietvaros viņa aizsāk arī Ego psiholoģijas novirzienu, piesakot to ar 1936.g. publicēto darbu “Ego un aizsargmehānismi”.

1938.g., kad notiek Austrijas aneksija un Vīnē izvēršas ebreju vajāšana, Freidu ģimenei ar ārzemju draugu palīdzību izdodas emigrēt uz Londonu. Tur aizrit Z.Freida pēdējais mūža gads un turpinās A.Freidas intensīvā, vēsturiskiem sasniegumiem bagātā profesionālā dzīve. Anna Freida ir mirusi, kremēta un apglabāta Londonā 1982. gadā.

Sīkāk lasiet, piem.:

http://www.freud.org.uk/education/topic/40053/anna-freud/