Novembris
Par Melāniju Kleinu
Melānija Kleina (pirmsprecību uzvārdā Reizeca) ir dzimusi ebreju ģimenē Vīnē, 1882. gada 30. martā. Kleina ir viena no tām personībām, kas psihoanalītiskos tekstos minētas vai citētas visbiežāk. Neraugoties uz apdāvinātību, labo humanitāro izglītību un vēlēšanos kļūt par ārsti, Kleinai neizdodas uzsākt medicīnas studijas - mūsdienīgi izsakoties, ģimenes apstākļu dēļ. 21 gadu vecumā viņa salaulājas ar Artūru Kleinu un līdz ar vīra darba dzīves pavērsieniem pārceļas uz dažādām kaimiņvalstīm, vairākus turpmākos gadus veltot ģimenes dzīvei un triju bērnu audzināšanai. Tolaik Kleinu nomāc depresija un “nervu kaites”; cik zināns, būtiski to iemesli ir tuvinieku nāve un attiecības ar māti. 1910. g. ģimene pārceļas uz Budapeštu, kur Kleinu dziļi iespaido izlasīts Freida raksts par sapņu dabu; viņa uzsāk psihoanalīzi pie Šandora Ferenci (1873-1933). Tā aizsākas arī Kleinas profesionālais mūžs. Ferenci atsaucīgi uzņem savas analizandes interesi par psiholoģiju un rosina Kleinu uzsākt pašas bērnu psihoanalīzi. Kaut arī tolaik psihoanalītiskās procedūras noteikumi vēl arvien ir tapšanas stadijā, Ferenci ieteikums nav ikdienišķs; drīzāk tas ir “saskaņā” ar viņam raksturīgajiem pārdrošajiem eksperimentiem klīniskajā psihoanalīzē. Vienā ziņā tas izrādās novatorisks: turpmākajos gadu desmitos Kleina iegūst pasaules slavu kā pirmā bērnu analītiķe (vienlaikus, nedaudz atšķirīgā ceļā un balstoties uz vairākos jautājumos atšķirīgiem principiem, bērnu psihoanalīzi veido Anna Freida).
1918. gadā Kleina pirmoreiz sastopas ar Z.Freidu, kurš Budapeštā apmeklē Starptautiskās Psihoanalīzes Biedrības kongresu. Kleina sāk sistemātiski darboties bērnu analīzes jomā 1919. gadā un drīz kļūst par Ungārijas Psihoanalīzes Biedrības pilntiesīgu biedri. Faktiski izirstošas laulības situācijā viņa šķiras, kopā ar bērniem 1921.g. pārceļas uz Berlīni, iestājas Berlīnes Psihoanalīzes Biedrībā un uzsāk atkārtotu personīgo psihoanalīzi pie Karla Abrahama (1877-1925). Abrahams, kurš balstoties uz Z.Freida priekšstatu par “nāves dziņu” attīsta teoriju par agresīvu vēlmju nozīmi agrīnā bērnībā, iedrošina Kleinu turpināt analītisku darbu ar bērniem. Taču Kleinas pieeja neraisa citu Berlīnes analītiķu atsaucību, un pēc Abrahama pāragrās nāves viņas karjerā 1926. gadā atkal notiek krasas izmaiņas. Ernests Džonss (1879-1958) uzaicina Kleinu strādāt Londonā, kur aizrit viņas turpmākais mūžs.
Atskatoties gandrīz simts gadus pagātnē var sacīt, ka Kleinas klīniskais darbs un publikācijas ir ieviesuši būtiskas un visaptverošas izmaiņas un papildinājumus psihoanalīzes teorijā un tehnikā. Tā ka jaunas pieejas aizsākumā nav iespējams izmantot paraugus vai vadlīnijas, Kleina patstāvīgi formulē bērnu analīzes specifiskos principus, integrējot tajos gan Abrahama idejas, gan savus oriģinālos uzskatus, un ievieš t.s. brīvās rotaļas tehniku, ko lieto darbā pat ar 2 vai 3 gadus veciem bērniem. Tā laika situācijā, kad psihoanalīzes speciālistu ir pieņemts iztēloties kā vīrieti ar ārsta izglītību, Kleinas tēls un profesionālie panākumi daudziem ir pārsteidzoši. Literatūrā tiek sīki iztirzāti gan Kleinas nopelni t.s. objektattiecību teorijas tapšanā, gan arī kopīgais un atšķirīgais Kleinas, Z.Freida un A.Freidas teorētiskajos uzskatos. Kopš 1938. gada, kad pastāvīgu darbu Londonā uzsāk arī A.Freida, gaisotne Lielbritānijas psihoanalītiķu lokā kļūst dramatiska; tās kopumā konstruktīvā attīstība tiek daudzviet aprakstīta ar pazīstamo nosaukumu “strīdīgās debates” (“controversial discussions”). Nevien bērnu psihoanalīzes jautājumi, bet mūsdienu psihoanalīze kopumā - gan Lielbritānijā, gan pasaulē - ir cieši saistīta ar Kleinas vārdu.
Kleinas dzīve nav ritējusi viegli. Jau līdz 20 gadu vecumam ir nācies zaudēt vecāko māsu, vecāko brāli un tēvu; nelaimes gadījumā iet bojā arī viņas dēls Hanss; meita, tolaik pazīstamā psihoanalītiķe Melita Šmideberga (1904-1983) “strīdīgajās debatēs” kļūst par kaismīgu mātes teorētisku oponenti. Bieži tiek atzīmēta pašas M.Kleinas pašpārliecinātība darba jautājumos un kolēģattiecībās. Cik zināms, arī abu personiskās attiecības ir palikušas bez jebkādas samierināšanās, un M.Šmideberga šajā sakarā nav ieradusies uz savas mātes bērēm.
Mūža nogalē M.Kleina ir slimojusi ar vēzi, tomēr viņas nāve sakarā ar asinsizplūdumu pēcoperācijas posmā ir pēkšņs un satriecošs notikums tuvinieku un kolēģu lokā. Kleina ir mirusi Londonā 1960. gada 22. septembrī.
Sīkākām uzziņām skat., piem.:
http://www.apadivisions.org/division-35/about/heritage/melanie-klein-biography.aspx
http://faculty.webster.edu/woolflm/klein.html
https://en.wikipedia.org/wiki/Melanie_Klein
