Novembris
Par Ernestu Džonsu (1879-1958)
Ernests Džonss (Alfred Ernest Jones) ir dzimis 1879.gada 1. janvārī. Džonss ir viens no izcilākajiem Zigmunda Freida līdzgaitniekiem. Viņa nopelni ir gan oriģinālas zinātniskas publikācijas, gan organizatorisks darbs pasaules mērogā, taču iespējams, ka visplašāk pazīstamais un viskritiskāk vērtētais veikums ir grāmata "Zigmunda Freida dzīve un darbs" 3 sējumos (1953; 1955; 1957). Kopš 1920. gadiem līdz mūsdienām ir sarakstīti daudzi gan vairāk, gan mazāk dokumentāli un objektīvi Freida dzīvesstāsti. Šajā sakarībā vēsturnieki nereti atzīst Džonsa tendenciozitāti faktu atainojumā un Freida slavināšanā, tomēr Ernests Džonss vēl arvien tiek uzskatīts par Freida "oficiālās" biogrāfijas autoru.
Džonss piedzimst Velsas dienvidos netālu no Svensijas un iegūst labu medicīnisku izglītību Londonā, kur dažus turpmākos gadus strādā specializējoties neiroloģijā. Džonss ar aizrautību turpina studēt medicīnas, filozofijas un literatūras jautājumus, bet tieši interese par psihiatriju un rūpes par psihiatriskiem pacientiem noved ārstu pie būtiska dzīves pavērsiena: 1905.g. Džonsu iespaido tobrīd speciālajā periodikā publicētais Freida raksts "Kāda histērijas gadījuma analīzes fragmenti" vācu valodā. Džonsa vārdiem, - izrādījies, ka "...Vīnē ir kāds cilvēks, kurš patiešām uzmanīgi klausās katru vārdu, ko viņam saka pacienti". Neirologu kongresā Amsterdamā 1907.g. Džonss satiek Karlu Jungu (1875-1961) un vēl jo vairāk iedvesmots iesaistās pirmā psihoanalīzes kongresa organizēšanā, kur (1908.g. Zalcburgā) personīgi sastopas ar Freidu. Personiskās un profesionās attiecības ar Psihoanalīzes Skolotāju attīstās strauji, un Džonss atkārtoti apmeklē Vīni, kur iepazīstas ar kolēģiem no Vīnes Psihoanalīzes Sabiedrības.
Entuziasms un iniciatīva psihoanalītiskās pieejas lietošanā rada arī nepatikšanas klīniskā darbā ar bērniem: 1906.g. Džonss tiek apsūdzēts par nepiedienīgu uzmākšanos un tikvien formāli attaisnots, bet 1908.g. tiek vainots par nesaskaņotu intervēšanu, kuras saturs pacientes vecākiem šķiet nepieņemams. Šoreiz Džonss zaudē amatu vienā no darba vietām, iedragājot savu reputāciju. Tas tik nopietns šķērslis Londonas ārsta karjerā un psihoanalīzes popularizēšanas centienos, ka 1908.g. Džonss emigrē un turpmākos 4 gadus gūst panākumus Kanādā, Toronto Universitātē un ārstniecības iestādēs, kā arī privātpraksē.
--- turpmāk vēl ---
Sīkākām uzziņām skat., piem:
https://en.wikipedia.org/wiki/Ernest_Jones
https://www.britannica.com/biography/Ernest-Jones
